Seko mums:   

Veselavas muižas darba laiks no  05.06.2023-30.09.2023:
pirmdiena,piektdiena : no plkst. 10.00-16.00

Pārējās dienas uz iepriekšēju pieteikšanos

Ieejas biļete:
pensionāriem, skolniekiem : EUR 2.00
pārējiem apmeklētājiem : EUR 3.00
( 29247403)   epasts: emerita2@inbox.lv

27.04.2020






Veselavas muižu 1602. gadā no vairāku Raunas pilsmuižai piederošu māju zemēm izveidoja stārasts Pēteris Veselavskis. No viņa uzvārda, laika gaitā pazaudējot burtu k, savu nosaukumu ieguvusi ne tikai muiža, bet arī viss pagasts. 17.gs. Veselavas muiža pastāvēja vienotā īpašumā ar Raunas pilsmuižu, līdz 1744. g. ķeizariene Elizabete Veselavu, Laukalni, Baižkalnu un Jaunraunu uzdāvināja ģenerālleitnantam kņazam Ņikatam Trubeskojam. 1760. g. kņazs Trubeskojs Veselavas muižu atdeva savai meitai Annai Nariškinai. Pēc gada viņa muižu par 20 000 sudraba rubļiem pārdeva virskonsistorijas asesoram Fridriham Justinam fon Bruiningam. 1770. g. viņš piepirka arī Pauļu muižu. Viņa dēls, apriņķa tiesnesis un galma padomnieks Fridriks fon Bruinings 1794.g. abas muižas par 58 000 Alberta dāldariem pārdeva Tērbates apriņķa tiesnesim Gustavam Ādolfam fon Rozenkampfam. Jau 1797. g. muižas par to pašu naudu tika pārdotas slepenpadomniekam baronam Baltazaram fon Kampenfauzenam. 1801. g. muižas mantoja viņa dēls barons Kristofs Johans fon Kampenhauzens. Pēc Kristofa Johana fon Kampenhauzena nāves muižas mantoja viens no viņa 13 bērniem, zemes tiesas asesors barons Teofīls fon Kampenhauzens. 1871.g. par muižu īpašnieku kļuva Teofīla dēls landrāts Baltazars Teofīls fon Kampenhauzens. Pēdējais Veselavas muižas īpašnieks bija viņa dēls Aurēlijs fon Kampenhauzens. Viņa īpašumā muiža atradās no 1910.g. -20. gadu agrārreformai, kuras laikā no Veselavas muižas zemēm izveidoja 93 jaunsaimniecības, 14 sīksaimniecības un 24 rentes saimniecības.

Veselavas muižas apbūves komplekss veidots 19.gs. Mazliet neparasts ir muižas teritorijas plānojuma princips. Kungu māja būvēta it kā uz palielas, ovālas salas, kuru no visām pusēm ieskauj ar ūdeni pildīts grāvis. Pāri tam uz muižas parādes pagalmu ved divi laukakmens mūra tilti, kuru pusaploces arkas veidotas no rūpīgi apstrādātiem šūnakmens kvadriem. Šāds plānojums rada nenoliedzamas asociācijas ar nocietinātajām viduslaiku pilīm, kur ūdens šķēršļi pildīja svarīgas aizsarg funkcijas. Šeit ūdens šķirtne uzsver kungu mājas īpašo nozīmi citu ēku klāstā. Dienvidpusē parādes pagalmam atradies augļu dārzs, bet kungu mājas ziemeļpusē - parka lauce ar puķu, dekoratīvo krūmu un koku stādījumiem. Aiz grāvja ieskautās lauces pavēries skats uz gludo dzirnavu dīķa spoguli.

Veselavas muižas kungu māja ir smagnēja, dekorā skopa divstāvu mūra celtne. Plānā u-veida, ar nedaudz izvirzītiem sānu flīģeļiem. Tā celta 19.gs. vidū, pēc tam, kad 1840./41. gada ziemā ugunsgrēkā nodega iepriekšējā dzīvojamā ēka. Jaunais nams līdzīgs vecajam, nedaudz izmainot logus un citas detaļas. (tā savās atmiņās raksts baronese Ženija fon Fēgezaka, dzimusi Kampenhauzena.) Kungu māja pieskaitāma eklektikas laika celtnēm, kuras raksturo pagātnes arhitektūras stilu formu brīvs pielietojums. Ēkas stūru krustojums un trijstūrveida frontoni galos un virs centrālās ieejas patapināti no klasicisma izteiksmes līdzekļu arsenāla, liektais frontons galvenās fasādes jumtmalē atsauc atmiņā baroka vijīgās līnijas, bet otrās gaismas smalloka logs ar krāsainu vitrāžu stiklojumu 2. stāva kāpņu telpā šķiet pārcelts no kādas gotikas baznīcas. Patiesu apbrīnu raisa apjomīgās ēkas apkures sistēma. Pagātnes meistari mācējuši visu daudzo mājas apkures ierīču dūmkanālus sakoncentrēt tikai trijos dūmeņos. Lielie, slīpie, no ķieģeļiem mūrētie dūmkanālu pārvadi bērniņtelpā atgādina kāda milzu zirnekļa kājas.

Parādes pagalma rietumpusē atrodas trīs paralēli būvētas ēkas („Zemnieki”). Pirmā no tām pārbūvēta par pienotavu, ir kādreizējais kungu zirgu stallis. Virs staļļa durvīm lasāms gada skaitlis 1896. Ēka ir plēstu laukakmeņu mūra celtne ar sarkanā ķieģelī apdarinātām pusaploces logu un durvju ailēm. Tā pieskaitāma tā saucamajam „pusloka stilam”, kas ir viens no eklektikas formālajiem paveidiem (saistīts ar romānikas un renesanses arhitektūras formu izmantošanu). Diemžēl celtnes agrāko krāšņumu šobrīd notušē absurdais, baltais fasāžu vienlaidus balsinājums. Aiz staļļa seko ratnīca , būvēta plēstu laukakmeņu stabos ar planku aizpildījumu. Trešā ēka – darba zirgu stallis, kas tagad pārbūvēta par divstāvu dzīvojamo ēku. Starp abām pēdējām ēkām bijis laidars, ko norobežojis laukakmeņu mūra žogs un plati, elegantas ķieģeļu arkas segti vārti ar rotaļīgiem stabiņiem abās pusēs. Vārtu vērtnes laika gaitā zudušas, bet lieliskās arkas priecē skatu vēl šodien. Ceļš gar staļļiem tālāk ved pāri dambim, kuram blakus atrodas guļbūves ēka – kādreizējās dzirnavas „Strauti”. Staļļiem dienvidpusē bijusi gara guļbaļķu klēts ar būriem abos galos un stabojuma balstītu jumta pārkari vidusdaļā. Šobrīd saglabājusies tikai neliela ēkas daļa. Netālu no klēts būvēta muižas smēde (Dadzīši). Šajā laukakmeņu mūra ēkā bijis arī kalēja dzīvoklis un kalte.

Kungu mājas austrumu galā atrodas neliela mūra ēciņa, tā sauktā „virtuves māja”. No tās plats koka tilts veda uz kalpu māju „Graviņas”. Tā ir apjomīga plienakmens mūra celtne. Ēkā bijuši dzīvokļi astoņām ģimenēm: katrām divām ģimenēm kopīga virtuve un priekšnams, no kura vedušas durvis uz istabu. Celtnes fasāžu risinājums raksturīgs šai novadā 19. gs. celtajām dzīvojamajām ēkām – uz gaišā sienu apmetuma izceļas sarkanā ķieģelī veidotas dekoratīvas logu un durvju apmales.

Nedaudz tālāk aiz kalpu mājas būvētas vēl divas ēkas „Ezernieki”. Viena no ēkām, kuras viens gals tagad nojaukts, kalpojusi par krogu. Blakus tai atrodas stadula – neparasti apjomīga celtne. Tās pret ceļu vērstais gala zelmenis bijis rotāts dekoratīviem koka pilastriem, pusaploces logu un izzāģētu ornamentu. Uzkalnā pie alejas, kas muižā ved no austrumu puses, bijušas trīs kūtis ap laidaru un kalpu dzīvojamā māja. Divas kūtis kara laikā nodegušas. Trešā kūts un dzīvojamā māja tai līdzās „Rubeņi” saglabājušās līdz mūsdienām.