1919.gada vasarā risinājās viens no galvenajiem notikumiem Latvijas brīvības cīņu laikā-Cēsu kaujas .Pie Veselavas krita 16 igauņu karavīri,četrus no tiem aizveda uz Igauniju,divpadsmit apglabāja Veselavas kapos. Pieminekļa celšana notika pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas. Pagasta sabiedrība saziedoja Ls 500. Pieminekļa mata autors bija Veselavas pagasta Ķikuru māju saimnieks K.Biernis,bet to betonā veidoja amatnieks D.Gruzde,granīta plāksni izkala Cēsu akmeņkalis A.Sproģis.Plāksnē teksts:”LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CIŅĀS KRITUŠIEM IGAUNIJAS KARAVĪRIEM 1919.GADĀ Veselavas pagasta sabiedrība”.Obeliska apakšējā daļā betonā iegravēts teksts ”KĀPĀT UZ SĀRTA,NESĀT BRĪVĪBU”. Pieminekli atklāja 1923.gada 5.augustā. Tā atklāšanā piedalījās Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste un Igaunijas sūtnis Latvijā Jūlijs Saljemā .Tas ir pirmais piemineklis Cēsu kauju atcerei.2000.gadā pieminekli ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Cēsu rajona padomes un Veselavas pagasta padomes atbalstu atjaunoja un labiekārtoja.
 

Veselavas kapliča